Kurzemes Akcija Interdisciplinārais bērnu atīstības centrs

» Logopēdija
Agrīnās attīstības logopēdija

» Gūžu locītavu
ultrasonogrāfiskā izmeklēšana

» Neirosonoskopija (NSS)
» Montesori ārstnieciskās
pedagoģijas metode

» Vojta metode attīstības novērtēšanai
» Terapija pēc Vojta metodes

Logopēdija
Agrīnās attīstības logopēdija

Mazuļa pirmā zilbe, pirmais vārds - tas ir gandarījums un prieks vecākiem.
Kā veidojas bērna valodiņa, kad sākt gaidīt pirmos vārdus un teikumus? Ko darīt, lai mazuļa valoda būtu raita, skanīga, bagāta un visiem saprotama? To palīdzēs saprast logopēds.
Bērns šajā pasaulē neierodas kā balta lapa, jau mammas puncī viņš ir klausījies mammas sirsniņas pukstus un mammas runu. Viņš jau pazīst mammas balsi, ieklausās tajā.
Saskarsmē ar vecākiem, redzot smaidīgas un laipnas sejas, viņš tās redz un vēro, atdarina vecāku lūpu kustības kad ar viņu sarunājas. Augot lielākam, sāk dūdot dažādas skaņas, lalina un spēlējas ar skaņu augstumu un skaļumu.
Mazulis nemitīgi vingrina runas aparātu - lūpas, mēli, vaigus, smaganas un zobiņus, ēdot vecumam piemērotu barību (mammas pienu, pusšķidras putriņas, biezeņus un graužot kādu sausiņu vai cepumu).
 
Bērns spēlējas ar savām rokām, kājām, ar mantiņām un sāk izzināt apkārtni rāpojot un staigājot. Katru lietu aptaustot un izmēģinot.
Tā bērns iegūst pirmos priekšstatus par pasauli un lietām, sāk apgūt lietu un jēdzienu nosaukumus. Mūža pirmie četri gadi ir nozīmīgākais posms bērna valodas attīstībā, jo šajā laikā veidojas bērna pirmā valoda un priekšstats par valodas uzbūvi vispār. Pieredze par to kā ar valodas palīdzību var sazināties un panākt sev vēlamo. Valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis tā ir arī domāšanas instruments. Tādēļ, ja ir valodas attīstības problēmas, vēlāk var rasties grūtības mācību vielas apguvē.
 
Ja bērnam ir kādi attīstības traucējumi:

  • Zīšanas vai rīšanas
  • Dzirdes
  • Redzes
  • Kustību
  • Komplicēti vairāki traucējumi
  • Bērniņš dzimis priekšlaikus
  • Nav pietiekama saskarsme,
var attīstīties valodas traucējumi.
 
Tad ir jādodas pie agrīnās attīstības logopēda, kurš ar dažādām metodēm palīdzēs mazulim un viņa vecākiem kopīgās attīstošas nodarbēs mācīties valodiņu. Tās būs sarunas, dziesmas, ritmiski skaitāmpanti kopā ar kustībām, kas palīdz bērnam apgūt paša ķermeni un kustību prieku. Tās var būt sejas punktu masāžas vai rotaļas, kas attīsta pirkstiņu veiklību. Tie var būt vingrinājumi, kas attīsta elpošanu vai spēles ar skaņām, kas attīsta dzirdi. To, kas nepieciešams katram konkrētajam bērnam, ieteiks speciālists un vecāki ar bērnu mājās rotaļājoties nemanāmi ieslīdēs bagātajā valodas pasaulē, kaut arī sākumā tas varētu likties grūti.
 
Pie logopēda jādodas arī tad, ja
  • bērns līdz divu gadu vecumam vēl nerunā un nespēj pateikt pirmos divu vārdu teikumus nesaprot vecāku lūgumus (piem. ieliec bumbu kastē, grāmatu plauktā u.c.)
  • bērns runā neskaidri
  • neizrunā konkrētas skaņas vai jauc tās ar citām
  • jauc vārdus, kas līdzīgi pēc skanējuma (pūka-kūka)
  • neprot izveidot gramatiski pareizu teikumu četru gadu vecumā
  • neprot pastāstīt par attēlu piecu gadu vecumā
  • bērnam ir dzirdes vai redzes traucējumi.
Logopēds ar dažādu rotaļu un vingrinājumu palīdzību iemācīs bērnam pareizi saklausīt skaņas un to secību vārdā, saprast dzirdēto. Pareizi un skaidri izrunāt skaņas, vārdus, veidot teikums un stāstiņus.
 
Ja valodas traucējumi ir īpaši smagi, tad pie logopēda var iemācīties sazināties arī ar attēlu, piktogrammu vai žestu palīdzību.
 
Gūžu locītavu
ultrasonogrāfiskā izmeklēšana

Ne reti vecāku satraukuma iemesls ir ārstu izteiktās aizdomas par bērna gūžu locītavu nepilnvērtīgu attīstību- gūžu locītavu displāziju.
Ja nepilnīgi attīstījusies gūžas locītava, tas nozīmē, ka iegurņa kaula locītavas iedobe ir nepilnīgi veidota, sekla un tāpēc augšstilba kaula gals neturas vietā. Ja displāzija netiek ārstēta, mazulim var veidoties gūžas izmežģījums.
Paaugstināta iespēja, ka izveidosies displāzija, ir tad, ja:
  • grūtniecības pēdējos mēnešos bijis maz augļa ūdeņu, tāpēc auglim bijis par maz vietas, kur kustēties;
  • ja mazulis mātes vēderā atradies ar galviņu uz augšu(tā sauktā tūpļa guļā) un dzimis ar dibenu pa priekšu;
  • dzemdības bijušas traumatiskas;
  • ja displāzija bijusi vecākiem, brālim vai māsai;
  • ja bērnam agrīnā ārsta apskatē atrod dažas patoloģiju raksturojošas pazīmes.
Displāzija biežāk ir arī bērniem ar muskulatūras, kaulu, neiroloģiskām slimībām. Piemēram, ja bērnam ir saspringti muskuļi, tie mazuļa kājām neļauj veikt pilnu kustību amplitūdu, tāpēc netiek veicināta iegurņa locītavas pareiza attīstība.
 
Ģimenes ārstam katrs trīs mēnešus vecs mazulis profilaktiskai izmeklēšanai jānosūta pie ķirurga, arī bērnu neirologa, kuri profesionāli izvērtēs bērniņa locītavu stāvokli. Riska grupas bērniņus vajadzētu izmeklēt līdz sestajai dzīves nedēļai. Nepieciešamības gadījumā ārsts sūtīs uz gūžu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Tā ir jauna, pēdējos gados pie mums ieviesta metode, bērniņa organismam nekaitīga, ļoti informatīva un diagnozi apstiprinoša. Nav nepieciešamības papildus izdarīt agrāk plaši izmantoto rentgenoloģisko izmeklēšanas metodi, kuras laikā tomēr bērniņš saņem organismam nelabvēlīgu rentgena starojumu. Vēlāk par piekto dzīves mēnesi kaulu sonogrāfisko izmeklējumu kvalitāte pazeminās. Tad nepieciešama rentgenizmeklēšana. Agrāk par triju mēnešu vecumu rentgenizmeklēšanu izmanto tikai, ja ultraskaņas apskatē atrasta ķirurģiski ārstējama patoloģija.
Ja diagnoze noteikta līdz triju mēnešu vecumam, mazuli var izārstēt līdz laikam, kad viņš mēģinās celties stāvus - ap gada vecumu.
 
Gūžu displāzijas ārstēšanas pamatā būs pareiza neirofizioloģiska bērniņa pozicionēšana, kustību terapija pēc Vojta metodes, Bobata koncepta, abdukcijas biksīšu izmantošana un tikai smagos gadījumos - operācija.
 
Neirosonoskopija (NSS)
NSS ir galvas smadzeņu izmeklēšanas metode ar ultraskaņas palīdzību.
Par galveno akustisko logu, caur kuru var izmeklēt galvas smadzenes, kalpo lielais avotiņš .Tādēļ šī izmeklēšanas metode ir visinformatīvākā bērniem , kuriem vēl nav aizvēries lielais avotiņš. Parasti tas notiek ap 1 gada vecumu, bet var būt no 6 mēnešu līdz 1.5 gadu vecumam.
 
Kā papildus akustiskie logi var kalpot : mazais avotiņš , sānu priekšējie un mugurējie avotiņi, vainagšuve, lielā pakauša atvere.
NSS izmeklēšanu izdara jau dzemdību nodaļā visiem jaundzimušajiem bērniņiem kā skrīninga metodi savlaicīgai centrālās nervu sistēmas, resp. galvas smadzeņu bojājuma diagnosticēšanai. Vēlākā periodā to izdara pēc bērnu neirologa nozīmējuma.
 
Kādos gadījumos nozīmē NSS? Ja ārsts bērniņam konstatē:
  • neiroloģisku simptomātiku, kas saistīta ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem ;
  • traumatiskus galvas smadzeņu bojājumus ( dzemdību trauma, pēcdzemdību perioda traumatiski bojājumi);
  • simptomātiku par galvas smadzeņu iekaisumu;
  • ģenētiskas vai augļa attīstības laikā veidojušās patoloģijas;
  • akūta vai hroniska skābekļa trūkuma izraisītus galvas smadzeņu bojājumus.
Ko var atklāt ar NSS palīdzību?
  • asinsizplūdumus;
  • skābekļa trūkuma izraisītas izmaiņas galvas smadzenēs;
  • iekaisīga rakstura izmaiņas galvas smadzenēs
    (encefalīti, meningīti, intrauterīnas infekcijas)
  • smadzeņu iedzimtas anomālijas (hidrocefālija, cistas u.c.)
NSS izmeklēšanas metode ir bērna organismam nekaitīga, nepieciešamības gadījumā to var atkārtot daudzas reizes.
Metode pieejama arī IBAC no 2000. gada.
 
Montesori ārstnieciskās
pedagoģijas metode

Kurš gan no vecākiem nevēlas savu lolojumu redzēt augam kā veiksmīgu un pilnvērtīgu sabiedrības locekli, kurš apzinās savas spējas, pilnvērtīgi apgūst nepieciešamās zināšanas un ir pacietīgs sava izvirzītā mērķa sasniegšanā, neatkarīgi no tā, kādu dzīves jomu vai profesiju izvēlētos.
 
Taču ikdienā viss ne vienmēr iet tik gludi, kā vēlētos. Ja bērns ir hiperaktīvs, vai gluži pretēji - kautrīgs, lēnīgs, sevī noslēdzies, tad bieži tradicionālās pedagoģijas metodes rezultātus nedod un bērns tiek ieskaitīts neveiksminiekos. Ko darīt? Pie tam, nākas atzīt, ka ar katru gadu aizvien vairāk dzimst bērni ar dažādām veselības problēmām un ir bērni pēc pārciestām smagām, ilgstošām slimībām vai traumām. Kā panākt, lai arī šie bērni iekļautos sabiedrībā kā pilntiesīgi tās locekļi?
 
Uz šiem un virkni citiem jautājumiem atbildi var dot itāļu ārstes, pedagoģes Marijas Montesori izveidotas unikālas pedagoģijas un atveseļojošās pedagoģijas atziņas un metodes. Tās pamatā ir bērna pašattīstības iekšējo likumu respektēšana. Tos atklāt, izpētīt un ievērot ir mūsu uzdevums.
 
Ilgstoši novērojot bērnus, M. Montesori atklāja, ka īpašos periodos (fāzēs) bērnam ir pastiprināta interese pēc noteiktām lietām un vajadzība pēc situācijām, kuras virza viņa tālāko izaugsmi, bez lielas piepūles un sasprindzinājuma, radot labu pašsajūtu un iekšēju mieru. Kad šis periods beidzies, tālākie panākumi attiecīgajā jomā prasa lielu gribasspēku un piepūli. Pieaugušie nevar ietekmēt šo fāžu norisi, tāpēc tās maksimāli jāizmanto. Mēs nedrīkstam bērnu ne aizkavēt, ne arī steidzināt. Bērnam jādod iespēja izvēlēties darba materiālu atbilstoši iekšējās attīstības dzinulim. Tas nenozīmē, ka bērns dara to ko grib, bet gan to, ka bērns grib to, ko dara. Galvenais moto: "Palīdzi man to izdarīt pašam".
 
Montesori pedagoģija ir tā, kas sagatavotā apkārtējā vidē dod cilvēkbērnam visu, kas nepieciešams viņa fiziskajai, garīgajai un sociālajai "pašuzbūvei". Ar sagatavotu vidi saprot:
  • bērnam atbilstošs telpu iekārtojums;
  • jauktās vecumgrupas;
  • brīva nodarbošanās, laika un vietas izvēle;
  • konsekventa kārtība visās lietās;
  • kvalificēts pedagogs;
  • Montesori didaktiskais materiāls
Strādājot ar šo unikālo materiālu, bērns sevī attīsta:
  • gribu un paškontroles spējas;
  • kustību koordināciju, precizitāti un kontroli;
  • koncentrēšanās spējas, uzmanību, pacietību;
  • prasmi uzturēt kārtību;
  • spēju imitēt, veikt atkārtojumu;
  • interesi par lietu, darbību, parādību būtību izcelsmi;
  • atmiņu;
  • spēju pazīt un salīdzināt apkārtējās vides priekšmetus;
  • spēju orientēties telpā un plaknē;
  • noteiktas norises organizēšanas prasmes, veicot darbības loģiskā secībā;
Bērns iemācās:
  • izvirzīt sev mērķi un pats īstenot to;
  • iemācās nebaidīties kļūdīties;
Tā rezultātā ievērojami pieaug pašvērtējums, kas ir panākuma atslēga jebkurai tālākai darbībai.
 
Bērnam ir iespēja sevi pilnveidot:
  • individuālās Montesori nodarbībās;
  • divu bērnu nodarbībās;
  • Montesori integratīvajā grupā (3-5 bērni).
Montesori nodarbības notiek Interdisciplinārā Bērnu Attīstības centra klasiskajā Montesori kabinetā
o pirmsskolas vecuma bērniem no 2,5 g. vecuma un o sākumskolas vecuma bērniem;
o bēbīšu (5-12 mēn.) un Mazo bērnu (1-2,5 g.) skoliņā.
Tā ir vienreizēja iespēja vecākiem iegūt informāciju par bērna attīstības likumsakarībām, par to, kā veicināt bērna attīstību ar šim vecumam atbilstošām rotaļām mājās. Vecākiem ir iespēja satikt domubiedrus un dalīties pieredzē.
 
Vojta metode attīstības novērtēšanai un veicināšanai
Katram mazulim gēnos ierakstīta viņa attīstība, tai skaitā arī visu kustību attīstība. Mazais embrijs jau trešajā grūtniecības mēnesī sāk saliekt un iztaisnot ķermeni, kustināt rokas un kājas; pakāpeniski pievienojas zīšanas un rīšanas, elpošanas, kā arī plaukstu tveršanas kustības un bagātīgs mīmikas repertuārs.
Pēc piedzimšanas bērna kustību attīstība tiek fizioloģiski nobloķēta un no šī brīža neapzināti, automātiski un noteiktā secībā norit kustību attīstība, lai sešu nedēļu vecumā fiksētu skatu un guļus uz vēdera varētu noturēt paceltu galvu, trīs mēnešu vecumā balstītos uz elkoņiem, sešu mēnešu vecumā - uz iztaisnotām rokām ar atvērtām plaukstām, bet kāju balstu sasniegtu uz pirmā dzīves gada beigām, sperot pirmos patstāvīgos soļus. Tā tas notiek pie netraucētas attīstības.
Bet ikviena jaundzimušā vecāki vēlas zināt, vai bērns ir vesels un kā noritēs viņa attīstība. To var noteikt, pielietojot agrīnās diagnostikas metodes.
 
Eiropā jau apmēram 30 gadus tiek izmantota čehu profesora Vaclava Vojtas izstrādātā neirokinezioloģiskās diagnostikas metode, kas dod iespēju jau agrīnā vecumā noteikt bērna centrālās nervu sistēmas kustību regulācijas spējas, noteiktās pozās strauji mainot bērna stāvokli telpā. Izvērtējot atbildes reakcijas uz septiņām dažādām testa "provokācijām'', var novērtēt centrālās nervu sistēmas brieduma pakāpi un bērna neiroloģisko vecumu, kā arī noteikt centrālu kustību koordinācijas traucējumu esamību. Atkarībā no tā, cik reakcijās saskatāmi nepareizi kustību paraugi, piemēram, kājas nostiepšana, plaukstas savilkšana dūrītē, ķermeņa noliekšanās uz vienu pusi u.c., izvērtē šo traucējumu smaguma pakāpi. Šiem bērniem draud nepareiza kustību attīstība, kas visbiežāk izpaužas kā vieglas pakāpes centrāli koordinācijas traucējumi ar asimetriju. Zīdaiņu periodā šos traucējumus nekoriģējot, sagaidām stājas traucējumus, kā arī rakstības grūtības pirmsskolas un skolas vecumā. Salīdzinoši maz ir sastopami vidēji smagas un smagas pakāpes centrāli koordinācijas traucējumi, kas rada nopietnus kustību traucējumus turpmākajā bērna attīstībā.
Agrīnā diagnostika ietver arī bērna spontāno kustību izvētēšanu - ko bērns dara un kā, cik bagātīgs ir kustību repertuārs un kāda ir tā kvalitāte. Piemēram, labāk, lai bērns sāk patstāvīgi sēdēt vēlāk, bet pareizi un nebūt nav jācenšas viņu apsēdināt ātrāk, nekā viņš tam ir nobriedis.
 
Svarīga ir arī neiroloģiskā izmeklēšana, izvērtējot jaundzimušā refleksus, dažādu refleksu un reakciju esamību vai iztrūkumu, atkarībā no bērna vecuma un nervu sistēmas stāvokļa.
 
Tikai visu trīs iepriekšminēto izmeklēšanas metožu kompleksa izvērtēšana ļaus pareizi novērtēt bērna attīstību un savlaicīgi atklāt attīstības riska bērnus, kamēr redzami neizpaužas pirmie traucējumu simptomi.
 
Terapija pēc Vojta metodes
Agrīni uzsākot efektīvu attīstības terapiju - neirofizioloģisko ārstēšanu pēc Vojta metodes, iespējams nodrošināt normālu kustību attīstību arī šiem bērniem.
Metodes pamatā ir "globālais kustību paraugs", ko atklāja profesors V. Vojta 1954.gadā - visa gribai pakļautā muskulatūra tiek aktivēta noteiktā kustību paraugā, kurā piedalās visu līmeņu centrālās nervu sistēmas struktūras. Jau no dzimšanas centrālās nervu sistēmas funkcijās atrodas informācija par dažādām kustību paraugu daļām, kas parādās dažādās formās zīdaiņa kustību attīstībā. Šie globālais kustību paraugi var tikt atkārtoti izsaukti kā visa ķermeņa muskulatūras reflektoras atbildes uz noteiktiem kairinātājiem pie noteiktām ķermeņa pozām.
 
Lielākiem bērniem pareizu kustību vietā jau būs šie fiksētie nepareizie kustību paraugi, kas mazinās iespēju pilnībā normalizēt kustību attīstību. Šai gadījumā terapijas efektivitāte būs atkarīga arī no katra bērna nervu sistēmas un garīgajām spējām.
 
Terapijā tiek izmantoti divi pārvietošanās kustību veidi - reflektorā līšana (mākslīgi radīta poza guļus uz vēdera) un reflektorā velšanās (no stāvokļa guļus uz muguras un uz sāniem, kas pilnībā atbilst vesela zīdaiņa velšanās kustībām). Terapeits izdara spiedienu vienā vai vairākās noteiktās aktivācijas zonās un noteiktā trīsdimensionālā virzienā un seko, kādas un kādā secībā parādās reflektorās atbildes reakcijas. Visas muskuļu kustību aktivitātes ir savstarpēji saistītas. Ja tiek izsaukta tikai viena kustību parauga daļa, aktivitāte izplatās automātiski kā "globālais kustību paraugs'' pa visu bērna ķermeni, nodrošinot ārstniecisko efektu.
 
Katrā no pozām tiek individuāli piemeklētas tās aktivācijas zonas, kas izsauc visoptimālāko atbildes reakciju kompleksu. Vienā terapijas seansā aktivē bērnu visās trīs pamatpozās, ik divas reizes katru ķermeņa pusi, tā kā vidēji seanss ilgst apmēram 20 minūtes. Bērna aktivētais stāvoklis saglabājas līdz 3 stundām, tāpēc, lai nodrošinātu terapijas efektivitāti, seanss ir jāatkārto 3 - 4 reizes dienā, pirms bērna barošanas bērna dabiskajā vidē mājas apstākļos. Sadarbībā ar Vojta terapeitu apgūstot tieši to, kas vajadzīgs viņu mazulim, vecāki kļūst par sava bērna terapeitiem.
 
Jau pirmajā nodarbībā vecāki iemācās viena paņēmiena tehniku un sagaidāmās reakcijas no bērna puses, strādājot vispirms ar lelli un tad - ar mazuli, līdzi uz mājām tiek saņemts arī "špikeris". Šis darbs prasa lielu motivāciju no vecāku puses, bet tas parasti noris sekmīgi, ja vecākus vada pārliecība par to, ka viņi veic investīciju bērna dzīves kvalitātei nākotnē.
 
Ir viens psiholoģisks aspekts, kas apgūtina terapijas sākuma periodu. Ja citu terapijas metožu gadījumā var būt sagaidāma pasīva pretestība no bērna puses, kuru vecāki parasti neredz ( bet kas būtu objektīvi pierādāma, piemēram, ar arteriālā spiediena pazemināšanos), tad Vojta terapijas laikā bērna vispārējā aktivācija izpaužas arī ar aktīvo pretestību - skaļu kliedzienu pie aktīvas izelpas. Ja šajā brīdī pārtrauc terapiju, tiek "trenēta" šī stiprā pretestība un nākošajā seansā tā būs vēl intensīvāka. Ja turpretim māte dod bērnam skaidrus signālus - "Mēs abi tagad vingrojam tālāk!" un pārliecinoši turpina seansu, aktīvā pretestība pakāpeniski mazinās un bērns normāli adaptējas terapijai. Tā ir mīlestības pilna konsekvence. Turpmāko motivāciju strādāt dod pirmajās terapijas nedēļās vērojamās pozitīvās pārmaiņas bērna uzvedībā un attīstībā.
 
Terapijas rezultātā tiks veicināta centrālās nervu sistēmas nobriešana un psihomotorā attīstība kopumā, lai gan ātrāk par motoriku zīdainim normalizējas jušanas un veģetatīvās funkcijas. Uzlabosies elpošanas un asinsrites funkcijas, sekrēcija un gremošana, urīnpūšļa un izejas zarnas funkcijas, kā arī tādi traucējumi kā, piemēram, šķielēšana, nabas trūce u.c.
 
Terapija pēc Vojta metodes īpaši aktuāla ir priekšlaikus dzimušajiem bērniem, jo tiem centrālā nervu sistēma vēl ir nepietiekami nobriedusi. Uzsākot īslaicīgu un regulāru stimulāciju jau kuvēzī, bērniņš ātrāk atbrīvojas no zondes barošanas un mākslīgās elpināšanas. Terapiju pilnā apjomā var uzsākt tad, kad mazulis ir sasniedzis savu dzimšanas termiņu.
 
Lai sagaidītu labus rezultātus, agrīnā terapija jāuzsāk vēlākais trešajā dzīves mēnesī un jāturpina trīs mēnešus, terapijas efektivitāti kontrolējot ar agrīnās diagnostikas metodēm. Terapiju uz laiku pārtrauc, ja bērns ir akūti saslimis, ir palielināta ķermeņa temperatūra vai ir izdarīta profilaktiskā potēšana. Bērna attīstības dokumentācijā izmanto arī videofilmēšanu, kas ļauj objektīvi novērtēt attīstības norisi dinamikā.
 
IBAC ir pašreiz vienīgā veselības aprūpes un rehabilitācijas iestāde Latvijā, kas pielieto Vojta metodi pilnā apjomā.
 
Agrīnā terapija pēc Vojta metodes nepieciešama bērniem pie
  • vidēji smagiem un smagiem centrālas kustību koordinācijas traucējumiem,
  • vieglas pakāpes centrāliem kustību koordinācijas traucējumiem,
  • muskulārā un neirogānā šķībā kakla,
  • hidrocefālijas un muguras smadzeņu attīstības traucējumiem,
  • perifērām parēzēm un paralīzēm (dzemdību traumas),
  • iedzimtas miopātijas,
  • iedzimti muskuļu un locītavu defekti, piemēram, artrogripoze, skolioze, pēdu deformācijas,
  • gūžas locītavu displāzija,
  • zīdaiņu skoliozes, lordozes,
  • ģenētiskās slimības, piemēram, Dauna sindroms,
  • aizkavēta motorā attīstība.
Lielākiem bērniem terapiju pēc Vojta pielieto galvenokārt
  • pie dažādu formu cerebrālparēzēm, arī pie minimālās cerebrālparēzes,
  • pēc dažādām galvas un muguras smadzeņu traumām, arī šķērsbojājuma,
  • pie perifēro nervu bojājuma,
  • pie urīna un fēču nesaturēšanas,
  • pie bronhiālās astmas,
  • pie dažādiem stājas un gaitas traucējumiem,
  • pie vazomotorajām distonijām u. c. veģetatīvās nervu sistēmas funkcionāliem traucējumiem.

 

 

K.Ukstiņa 5a - 1a
Liepāja, LV - 3401


Darba laiks:
10:00 - 18:00 darba dienās
11:00 13:00 sestdienās

 

Tel.: 34-80282
Fakss: 34-80221
kassibac@apollo.lv

 

Piedāvājam videofilmēšanu individuāli, kā arī grupu nodarbību laikā

 

 

           [Par mums] [Pakalpojumi] [Speciālisti] [Apmācības] [Aktualitātes]

 

© Saules Stars 2003